Mūsu mājokļu sistēma vairs nefunkcionē. Mājokļa izmaksas vairāk nekā 85 miljoniem cilvēku Eiropas Savienībā ir pārāk liels slogs. Pārāk daudz cilvēku dzīvo zemas kvalitātes vai novecojušos mājokļos. Rindas saraksti uz sociāliem un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem kļūst arvien garāki. Miljoniem iedzīvotāju draud enerģētiskā nabadzība, izlikšana no mājokļiem un bezpajumtniecība. Un šo jau tā ievērojamo nevienlīdzību vēl vairāk palielina Covid-19.

Pienācis laiks pārvarēt mājokļu jomā vērojamo krīzi. No tā ir atkarīga mūsu Savienības kopīgā labklājība. Pienācis laiks pārdomām par ES politikas programmu, lai mājokļu jautājumam tiktu veltīta tam pienācīgā uzmanība.

Mājoklis ir kas vairāk nekā adrese, tā ir vide, kurā mēs dzīvojam, mīlam, veidojam nākotni un arvien vairāk arī strādājam. Tas ir nodarbinātības un citu iespēju pieejamības pamats. Tā ir telpa atpūtai un atelpai no ikdienas grūtībām. Ieviešot universālu modeli mājokļu jomā, visiem iedzīvotājiem vajadzētu nodrošināt tiesības uz mājokli, kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu mājvietu. Ja to panāksim, būsim spēruši nozīmīgu soli ceļā uz vienlīdzīgām iespējām un sociālās kohēzijas stiprināšanu mūsu Savienībā.

Mājokļu jautājumam jākļūst par vienu no galvenajām Eiropas Savienības prioritātēm, un visiem tās politikas pasākumiem ir jāpalīdz nodrošināt pienācīgu un cenas ziņā pieejamu mājokli visiem. Eiropas sociālo tiesību pīlārā minētās saistības nedrīkst būt tukši solījumi. 2030. gada programmas īstenošanā Eiropas Savienības prioritātei jābūt sociāliem mērķiem, kas iedzīvotājiem dod iespēju piedalīties savas dzīves vides veidošanā, un vienam no šiem mērķiem ir jābūt mājokļu cenu pieejamībai. Mājokļu jomā izvirzīto mērķu sasniegšana ir jāpanāk ar tikpat saistošiem juridiskajiem līdzekļiem, kādi tiek lietoti saistībā ar ekoloģiskiem mērķiem, fiskālo konsolidāciju un finanšu stabilitāti.

Ieguldījumi cenas ziņā pieejamos mājokļos atmaksāsies. Šādi ieguldījumi ir svarīgs sociālās atstumtības un teritoriālās segregācijas mazināšanas instruments, kas sekmē iekļaujošas dzīvesvides veidošanu un klimata aizsardzības mērķu sasniegšanu (mājokļi rada 36 % no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām Eiropas Savienībā) un kas pozitīvi ietekmē vietējo ekonomiku.

Mēs ticam saliedētākai Eiropai, kas aizsargā ikvienu, garantējot pienācīgu dzīvesvietu visiem iedzīvotājiem, it īpaši neaizsargātām grupām. Mēs ticam, ka sadarbībā ar iedzīvotājiem un kopienām varam ierobežot klimata krīzi, veidojot mājokļu nozari, kas nodrošina energoefektīvus mājokļus. Uzskatām, ka vietējā un reģionālajā līmenī jādara viss iespējamais, lai veicinātu iekļaujošu kopienu veidošanos un novatorisku sadarbību mājokļu jomā.

Mēs aicinām Eiropas Savienību un tās dalībvalstis:

• uzsākt Eiropas mājokļu kursu, kam Eiropas un valstu līmenī ir izveidota stabila uzraudzības sistēma, kurā iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības;
• vairāk līdzekļu ieguldīt cenas ziņā pieejamos un ilgtspējīgos mājokļos, lai kompensētu ieguldījumu nepietiekamību EUR 600 miljardu apmērā, kas izveidojies pēdējā desmitgadē, uzbūvētu jaunus mājokļus, samazinātu oglekļa pēdu, veicot renovāciju, un kopā ar iedzīvotājiem veidotu dzīvošanai piemērotus dzīvojamos rajonus;
• skaidri apņemties, ka visi publiskie ieguldījumi mājokļu jomā nodrošinās taisnīgāku mājokļu tirgu un ka ieguldījumi tiks saistīti ar obligātiem nosacījumiem, piemēram, īres tiesību drošību un mājokļu pieejamību;
• izbeigt taupības pasākumus, lai valstu, reģionu un vietējās iestādes varētu veikt ieguldījumus mājokļu jomā un tādā veidā nodrošināt vairāk pienācīgu un cenas ziņā pieejamu sociālo mājokļu visiem (pārmērīgu ar mājokli saistītu izmaksu rādītāja robežlielums nedrīkstētu pārsniegt 25 % no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem);
• grozīt valsts atbalsta, ES grāmatvedības un revīzijas noteikumus un mājokļa nodrošināšanu iekļaut vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sarakstā, jo tas dotu iespēju izstrādāt visaptverošus mājokļu politikas pasākumus;
• radīt Eiropas satvaru, kas regulētu digitālo platformu negatīvo ietekmi uz mājokļu tirgu;
• Eiropas līmenī paust apņēmību apkarot spekulāciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu mājokļu tirgū un šajā nolūkā izveidot pārredzamības reģistru un vietējās īres cenu kontroles sistēmas, kā arī nekustamā īpašuma tirgus regulējumu;
• mājokļu pieejamības jautājumu integrēt Eiropas pusgada norisēs un valstu reformu programmās un
• ES turpmāko mājokļu politikas pasākumu izstrādē ņemt vērā ieteikumus, ko sniedza ES pilsētprogrammas mājokļu partnerība.

Parakstītāji:

Christophe Rouillon, Eiropas Reģionu komitejas PSE grupas priekšsēdētājs

Iratxe García Pérez, Eiropas Parlamenta S&D grupas priekšsēdētāja

Sergei Stanichev, Eiropas Sociālistu partijas priekšsēdētājs

Heléne Fritzon, Eiropas Parlamenta deputāte

Agnes Jongerius, Eiropas Parlamenta deputāte

Estrella Durá Ferrandis, Eiropas Parlamenta deputāte

Manuel Pizarro, Eiropas Parlamenta deputāts

Maria Joao Rodrigues, Eiropas Progresīvo pētījumu fonda (FEPS) priekšsēdētāja

Lásló Andor, Eiropas Progresīvo pētījumu fonda (FEPS) ģenerālsekretārs